Maršruts

Kuģīša regulāro reisu maršruts: Likteņdārzs – Kokneses luterāņu baznīca – Likteņdārza amfiteātris – Pērses upe  – Kokneses pilsdrupas – Likteņdārzs

 

Likteņdārzs

Šajā memoriālā savienojas cilvēka radītie objekti un dabas skaistums un varenība. Te simboliskā veidā satiekas Latvijas pagātne, tagadne un nākotne. Dārzā ietverta izcila vides arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņums. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, top sabiedriskā daudzfunkcionālā ēka, Virtuālā ekspozīcija un Lielais kalns. No skatu terases paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu un pilsdrupām.

 Kokneses luterāņu baznīca

Šī majestātiskā baltā ēka, celta 1687.gadā, bet toreiz bijusi vien neliela koka ēka bez torņa, ar klona grīdu un salmu jumtu. Tā vairākkārt nopostīta, izdemolēta, atjaunota un paplašināta. 1930.gadā uzstādīts 830 kg smagais tērauda zvans, kas darbojas joprojām. 1973.gadā šeit iekārtots Stučkas rajona Mākslas un vēstures muzejs, kas pastāvējis līdz 1989.gadam, kad ēku atguvusi luterāņu draudze. Šeit par mācītāju kalpojis arī pats Ernsts Johans Gliks, kas ir latviešu Bībeles tulkotājs.

 Likteņdārza amfiteātris

Likteņdārza pašā centrā atrodas Latvijas valsts tagadnes simbols amfiteātris. Tas ir Likteņdārza sirds, atdalot dārza pagātnes daļu no nākotnes. Te atdzīvojas latviešu kultūra, skan dziesmas un notiek dažāda veida pasākumi. 40 ozolu godasardzes ieskauts, šeit strāvo Likteņdārza spēka kodols. Amfiteātris sevī koncentrē ābeļu alejas ziedošo mīlestību, akmeņu krāvumu bezgalīgo mieru un ziedojuma akmens spēku. To apvij pelēko akmeņu krāvums “Sirmais saulriets”, ko veido vairāk nekā 52 000 laukakmeņu, kurus savu tuvinieku un dzimtas piemiņai atveduši Latvijas iedzīvotāji. Piecos 12 metrus augstos karogu mastos, plīvo sarkanbaltsarkanie karogi, kas  veltīti Latvijas novadiem - Kurzemei, Latgalei, Vidzemei un Zemgalei, savukārt piektais karogs veltīts tiem, kas cietuši un atdevuši savu dzīvību par Latviju.

 Pērses upe

Tā sākas kā sekls grāvis krūmainās pļavās un mežos. Ar katru kilometru pieaugot spēkā, kā čūska strauts līkumo, līdz pārvēršas upē. Līdz ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanu 1965. gadā upe zaudējusi savu ūdenskritumu, kas reiz bijis populārs apskates objekts. Tā piemiņai, pēc vairāk nekā pus gadsimta, 2019. gadā izveidots mākslīgs ūdenskrituma atveids. Tas stiepjas vairāk nekā piecu metru garumā un 1,5 metru augstumā virs ūdens līmeņa. Savukārt kaskādes izvietotas dažādos līmeņos un ir izvirzītas pakāpēs, veidojot dinamisku ūdens strūklas kustību, ko novērtēt aicināts ikviens.

 Kokneses pilsdrupas

Kokneses pils mūros atmostas leģendas. Divu upju, Pērses un Daugavas, ieskautas viduslaiku pilsdrupas joprojām ir vienas no ainaviskākajām vietām Latvijā. 1209. gadā bīskaps Alberts bijušās senlatviešu koka pils vietā uzcēlis mūra pili, taču Ziemeļu kara laikā 1701. gadā sakši atkāpjoties pili uzspridzinājuši. Kopš tā laika par reiz krāšņo pili  atgādina vien iespaidīgās drupas. Reiz tās pacēlušās augstu kalnā, taču pēc HES uzcelšanas tās pamatus apskalo Daugavas un Pērses ūdeņi.

 .