Maršruts

Kuģīša regulāro reisu maršruts: Likteņdārzs – Kokneses luterāņu baznīca – Kokneses pilsdrupas – Pērses upe  –  Likteņdārza amfiteātris – Likteņdārzs

🌿 Likteņdārzs

Šeit daba un cilvēka radītais satiekas vienā elpā.
Likteņdārzs ir vieta, kur Latvijas pagātne, tagadne un nākotne nav tikai vārdi — tās ir sajūtas, ko vari izjust katrā solī.

Ābeļu aleja ved cauri Tautas dārzam uz amfiteātri ozolu sardzē, kur pulcējas dziesmas, stāsti un notikumi. Skatu terasē paveras plašs, mierpilns skats pār Daugavu, Kokneses baznīcu un pilsdrupām — brīdis, kur gribas apstāties un vienkārši paskatīties.

⛪ Kokneses luterāņu baznīca

Balta, cēla un klusa — kā lieciniece gadsimtiem.
Baznīca savu stāstu sāk jau 17. gadsimtā, piedzīvojot postu, atjaunošanos un pārmaiņas, gluži kā pati Latvija.

Tās zvans, uzstādīts 1930. gadā, joprojām skan pār Koknesi, atgādinot par laiku ritumu. Šeit kalpojis arī Ernsts Johans Gliks, latviešu Bībeles tulkotājs — vārdu cilvēks vietā, kur vārdi iegūst īpašu svaru.

🏛 Likteņdārza amfiteātris

Likteņdārza sirds.
Vieta, kur satiekas atmiņas un cerības.

Ozolu ieskauts, amfiteātris glabā Latvijas spēka kodolu — dziesmās, pasākumos un klusuma brīžos. Apkārt to apvij “Sirmais saulriets” — tūkstošiem laukakmeņu, ko cilvēki atveduši savu dzimtu un tuvinieku piemiņai.
Virspusē plīvo sarkanbaltsarkanie karogi — Latvijas novadi un tie, kas atdevuši savu dzīvi par šo zemi.

Šī ir vieta, kas nerunā skaļi, bet paliek ilgi.

🌊 Pērses upe

Mazs sākums, liels ceļš.
No šaura strauta pļavās līdz mierīgai ietekai Daugavā — Pērse plūst kā dzīves stāsts.

Tās reizējais ūdenskritums vairs nav redzams dabā, bet atdzimis mūsdienīgā veidolā — mākslīgā kaskādē, kur ūdens pakāpēs krīt, kustas un dzirkstī. Tā ir vieta, kur bērni apstājas skatīties, bet pieaugušie — pasmaida.

🏰 Kokneses pilsdrupas

Divas upes. Viena leģenda.
Pērses un Daugavas apskautas, pilsdrupas ceļas kā viduslaiku atmiņa ainavā, kas nekad nekļūst par fonu.

Celtas 13. gadsimtā, uzspridzinātas Ziemeļu kara laikā, šodien tās stāv kā simbols — nevis tam, kas zudis, bet tam, kas paliek.
Kad kuģītis slīd garām, ūdens atspulgos drupas izskatās kā no citas pasaules — tieši šeit rodas bildes, kas kļūst par atmiņām.